[go: up one dir, main page]
More Web Proxy on the site http://driver.im/Pāriet uz saturu

Fedora

Vikipēdijas lapa
Fedora
Fedora 24 ar GNOME grafisko vidi
Uzņēmums / izstrādātājs Fedora Project
OS saime Linux
Izstrādes process Aktuāls
Pirmkoda modelis Various
Pirmais izlaidums 2003. gada 6. novembrī (21 gads)
Pēdējā izlaiduma versija 36 / 2022. gada 10. maijā
Atjaunošanas metode DNF, Anaconda
Pakotnes pārvaldnieks RPM Package Manager
Atbalstītās platformas IA-32, x86-64, ARM, PowerPC, s390x, ARM AArch64
Kodola tips Monolīts kodols
Lietotāja saskarne pēc noklusējuma GNOME
Tīmekļa vietne getfedora.org

Fedora (līdz 6. versijai saukts Fedora Core) ir bezmaksas Linux distributīvs, kas radies no Red Hat Linux distributīva. Tā ir kopienas veidota un kompānijas Red Hat sponsorēta[1] uz Linux kodola bāzēta RPM saimes operētājsistēma. Tās mērķis un filosofija ir izmantot tikai brīvās un atvērtā koda programmatūras risinājumus, kā arī būt novatoriskai un ātrāk ieviest jauninājumus.[2]

Tiek lēsts, ka 2016. gadā Fedora izmantoja 1,2 miljoni cilvēku.[3] Linux kodola autors Līnuss Tūrvaldss ir vairākkārt minējis, ka viņš izmanto Fedora.[4][5]

Fedora projekts tika izveidots 2003. gada beigās, kompānijai Red Hat sadalot Red Hat Linux projektu divos atsevišķos projektos un tādējādi izveidojot Red Hat Enterprise Linux, kura mērķis ir stabila un droša atvērtā koda operētājsistēma uzņēmumu un datu centru vajadzībām,[6] un kopienas veidotā Fedora (toreiz Fedora Core) operētājsistēma, kurā varētu brīvi pievērsties vēlāk komerciālajā produktā iekļaujamu inovāciju attīstīšanai un cieši sadarboties ar citiem brīvās programmatūras projektiem.[7]

Programmnodrošinājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. versijā parādījās atbalsts ext4 failu sistēmā, bet kopš 33. versijas noklusētā failu sistēma ir Btrfs.[8] No 8. versijas ir pieejama PulseAudio programmatūra, Fedora bija pirmais Linux distributīvs, kas to izmantoja kā noklusēto savā sistēmā, tomēr 34. versijā kā noklusējuma audio atskaņošanas dēmons tiek izmantots PipeWire.[9] No 24. versijas kā noklusētais attēlošanas servera protokols tiek izmantots Wayland.[10] Lietotājam ir iespēja izvēlēties starp GNOME, KDE, Xfce, Cinnamon u.c. grafiskajām vidēm, bet noklusētā ir GNOME. Oficiāli atbalstītie laidieni ar citām grafiskajām vidēm Fedora projektā saucas Spins.[11] Instalācijas attēlos (izņemot Netinstall) iekļautas biroja programmatūras pakotnes un daudzi citi rīki.

Versiju vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fedora projekts jaunas versijas izlaiž aptuveni ik pa 6 mēnešiem (pavasarī un rudenī), katra versija tiek uzturēta ~13 mēnešus pēc tās iznākšanas (Fedora 11 tiek tehniski atbalstīta līdz Fedora 13 iznākšanai un 2 mēnešus pēc tās utt).[12] Fedora 20 Heisenbug bija pēdējā versija, kas izmantoja nosaukumu.[13]

Krāsa Nozīme
Sarkana Veca versija, netiek uzturēta
Zaļa Versija tiek uzturēta
Zila Plānotā versija
Projekts Versija Nosaukums Izdošanas datums Linux kodola versija izdošanas brīdī
Fedora 37 - Plānots 2022. gada 18. oktobrī[14]
36 - 2022. gada 10. maijā 5.17
35 - 2021. gada 4. novembrī 5.15
34 - 2021. gada 27. aprīlī 5.11
33 - 2020. gada 27. oktobrī 5.8
32 - 2020. gada 28. aprīlī 5.6
31 - 2019. gada 29. oktobrī 5.3
30 - 2019. gada 7. maijā 5.0
29 - 2018. gada 30. oktobrī 4.18
28 - 2018. gada 1. maijā 4.16
27 - 2017. gada 14. novembrī 4.13
26 - 2017. gada 7. novembrī 4.11
25 - 2016. gada 22. novembrī 4.8
24 - 2016. gada 21. jūnijā 4.5
23 - 2015. gada 3. novembrī 4.2
22 - 2015. gada 26. maijā 4.0
21 - 2014. gada 12. septembrī 3.17
20 Heisenbug 2013. gada 17. decembrī 3.11
19 Schrödinger's Cat 2013. gada 2. jūlijā 3.9
18 Spherical Cow 2013. gada 15. janvārī 3.6
17 Beefy Miracle 2012. gada 29. maijā 3.3
16 Verne 2011. gada 8. novembrī 3.1
15 Lovelock 2011. gada 24. maijā 2.6.38
14 Laughlin 2010. gada 2. novembrī 2.6.35
13 Goddard 2010. gada 25. aprīlī 2.6.33
12 Constantine 2009. gada 17. novembrī 2.6.31.5
11 Leonidas 2009. gada 9. jūnijā 2.6.29.4
10 Cambridge 2008. gada 25. novembrī 2.6.27
9 Sulphur 2008. gada 13. maijā 2.6.25
8 Werewolf 2007. gada 22. oktobrī 2.6.23.1
7 Moonshine 2007. gada 31. maijā 2.6.21
Fedora Core 6 Zod 2006. gada 24. oktobrī 2.6.18
5 Bordeaux 2006. gada 20. martā 2.6.15
4 Stentz 2005. gada 13. jūnijā 2.6.11
3 Heidelberg 2004. gada 8. novembrī 2.6.9
2 Tettnang 2004. gada 18. maijā 2.6.5
1 Yarrow 2003. gada 6. novembrī 2.4.19
  1. «What's the difference between Fedora and Red Hat Enterprise Linux». www.redhat.com.
  2. «Get Fedora». getfedora.org.
  3. Fedora project leader Matthew Miller reveals what's in store for Fedora in 2016 http://www.pcworld.com/article/3038353/linux/fedora-project-leader-matthew-miller-reveals-whats-in-store-for-fedora-in-2016.html (sk. 28.11.2016.)
  4. Interview with Linus Torvalds from Linux Format 163 http://www.tuxradar.com/content/interview-linus-torvalds-linux-format-163 Arhivēts 2014. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē. (sk. 28.11.2016.)
  5. The merge window being over, and things being calm made me think I should try upgrading to F21..https://plus.google.com/+LinusTorvalds/posts/Wh3qTjMMbLC (sk. 28.11.2016.)
  6. «Red Hat Enterprise Linux operating system». www.redhat.com.
  7. https://fedoraproject.org/wiki/Overview (sk. 28.11.2016.)
  8. «Btrfs Coming to Fedora 33». Fedora Magazine (en-US). 2020-08-24. Skatīts: 2022-06-11.
  9. «Changes/DefaultPipeWire - Fedora Project Wiki». fedoraproject.org. Skatīts: 2022-06-11.
  10. Fedora 25 Linux arrives with Wayland display support http://www.zdnet.com/article/fedora-25-linux-arrives-with-wayland-display-support/ (sk. 28.11.2016.)
  11. «Fedora Spins». spins.fedoraproject.org. Skatīts: 2022-06-11.
  12. «Fedora Release Life Cycle - Fedora Project Wiki». fedoraproject.org.
  13. «Release Name process ended — Josh Boyer». Fedora Mailing-Lists.
  14. «Fedora Linux 37 Schedule: Development — Fedora People». fedorapeople.org.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]