Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.^[1]

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novadā, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

• 
  Grobiņas draudzes novads (Grubinsche Kirchspiel) Kurzemes hercogistes kartē (1770)
• 
  Valtaiķu draudzes novads, Durbes, Embūtes un Grobiņas draudžu novadu ziemeļu daļa 1798. gada kartē
• 
  Grobiņas pilskunga iecirknis Kurzemes guberņas kartē (1820)
• 
  Grobiņas draudzes novads (ziemeļu daļa, 1854)
• 
  Grobiņas draudzes novads (dienvidu daļa, 1854)

• Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
• Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
• Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

• 
  Bārtas baznīca (pirms 1892)
• 
  Grobiņas luterāņu baznīca
• 
  Nīcas baznīca (2000)
• 
  Rucavas baznīca
• 
  Saraiķu baznīca
• 
  Būtiņģes baznīca
• 
  Palangas baznīca

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l

s d l Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais iedalījums (pēc 1617. gada) Galvenās hercogu rezidences1 Sēlpils Jelgavas pils Kuldīgas pils2 Pilsētas Jelgava (galvaspilsēta) Kuldīga (agrākā galvaspilsēta 1596—1616) Ventspils Bauska Liepāja Jēkabpils Jaunjelgava Grobiņa Sēlpils (1621—1705) Subate (1680—18. gs) Miesti Durbe Kandava Sabile Talsi Tukums Jelgavas virspilskunga iecirknis Bauskas, Dobeles pilskunga iecirkņi Jelgavas draudzes novads Bauskas draudzes novads Vecumnieku draudzes novads Iecavas draudzes novads Baldones draudzes novads Sodu draudzes novads Meža draudzes novads Dobeles draudzes novads Jaunpils draudzes novads Kuldīgas virspilskunga iecirknis Grobiņas, Ventspils pilskunga iecirkņi Kuldīgas draudzes novads Ventspils draudzes novads Alsungas draudzes novads Grobiņas draudzes novads Durbes draudzes novads Gramzdas draudzes novads Saldus draudzes novads Ezeres draudzes novads Tukuma virspilskunga iecirknis Talsu pilskunga iecirknis Tukuma draudzes novads Kandavas draudzes novads Sabiles draudzes novads Vānes draudzes novads Talsu draudzes novads Auces draudzes novads Sēlpils virspilskunga iecirknis Sēlpils draudzes novads Aizkraukles draudzes novads Neretas draudzes novads Daugavpils draudzes novads Aizlauces draudzes novads Piezīmes 1sākotnēji hercogs Gothards kā Livonijas vietvaldis un gubernators rezidēja Rīgas pilī (1562—1566), savā testamentā viņš 1587. gadā norādīja, ka hercogu rezidences būs Sēlpils un Kuldīga, vēlāk Jelgava 2 Kurzemes hercoga Vilhelma rezidence (1596—1616)