Babruiska

Babruiska / Bobruiska
pilsēta
Бабруйск / Бобруйск
Karogs Ģerbonis
Babruiska / Bobruiska Babruiska Baltkrievijas kartē
Koordinātas: 53°6′N 29°13′E / 53.100°N 29.217°E / 53.100; 29.217Koordinātas: 53°6′N 29°13′E / 53.100°N 29.217°E / 53.100; 29.217
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Mogiļevas apgabals
Rajons	apgabala pakļautības pilsēta
Pirmoreiz minēta	1387. gadā
Pilsēta	1795. gadā
Platība
• Kopējā	90,02 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
• kopā	207 351
• blīvums	2 424/km²
Laika josla	UTC (UTC+3)
Pasta indeksi	213801—213830
Tālruņu kods	+375 225
Mājaslapa	www.bobruisk.by
Babruiska / Bobruiska Vikikrātuvē

Babruiska (baltkrievu: Бабруйск), arī Bobruiska (krievu: Бобруйск), ir pilsēta Baltkrievijas centrālajā daļā, Mogiļevas apgabalā, pie Dņepras pietekas Bjarezinas (Berezinas). Babruiskas rajona centrs. Pilsētā atrodas liels riepu ražošanas uzņēmums «Belšina».

Kijivas Krievzemes laikos tagadējās Babruiskas vietā bija neliela apmetne. Rakstos tā pirmoreiz minēta 1387. gadā kā Lietuvas lielkņazistes pierobežas pilsēta. Pēc Polijas dalīšanas 1792. gadā pilsēta nonāca Krievijas Impērijas teritorijā. 1810. gadā šeit sāka celt spēcīgu pierobežas cietoksni, 1812. gada kara laikā cietoksnis bija gandrīz pabeigts un tam izdevās četrus mēnešus izturēt franču armijas aplenkumu.

19. gadsimta beigās vairums pilsētas iedzīvotāju bija ebreji. Pēc Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II noslepkavošanas pilsētā izcēlās ebreju grautiņi, tomēr ebreju pašaizsardzības vienības atsita uzbrukumus. 1902. gadā pilsēta gandrīz pilnīgi nodega ugunsgrēkā.

Otrā pasaules kara laikā Babruisku nopostīja, holokaustā gandrīz pilnīgi iznīcināja pilsētas ebreju iedzīvotājus. Pēc kara šeit dzīvoja tikai apmēram trešdaļa no pirmskara iedzīvotājiem.

2009. gadā pēc etniskā sastāva vairums Babruiskas iedzīvotāju bija baltkrievi (83,06 %), krievi bija 13,22 %. Pēc 2019. gada tautskaites datiem baltkrievu īpatsvars bija 86,1%, krievu 8,1%, ukraiņu 1,69%, poļu 0,34%, bet ebreju 0,21%.

Babruiska ir ķeizara Aleksandra II slepkavas Ignāta Hriņevicka (Ignacy Hryniewiecki/Игнатий Гриневицкий, 1855—1881), lodes grūdēja Andreja Mihņeviča (Андрэй Міхневіч, 1976), spiega Aleksandra Orlova (Александр Михайлович Орлов, 1895—1973) un rakstnieka Efraima Sevelas (Эфраим Севела, 1928—2010) dzimtā pilsēta.

• Babruiskas "Belšina" — pilsētas futbola klubs.
• Spartaka stadions (ietilpība: 3700).

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Babruiska.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)

s d l Baltkrievijas pilsētas Galvaspilsēta Minska Apgabala pakļautības pilsētas - apgabala centri Bresta Gomeļa Grodņa Mogiļeva Vitebska Citas apgabala pakļautības pilsētas Babruiska Baranaviči Novopolocka Pinska Žodzina Rajona pakļautības pilsētas - rajona centri Asipoviči Astravjeca Ašmjani Barisava Bihava Bjaroza Bjerazino Braslava Buda-Kašaļova Čačerska Čašņiki Čavusi Čerikava Červjeņa Dobruša Dokšici Drahičina Dubrovna Dzjaržinska Dzjatlava Hancaviči Haradoka Hlibokaje Hojņiki Horki Ivaceviči Ivanava Ivje Jeļska Kaļinkaviči Kemeņeca Kapiļa Kascjukoviči Kiravska Kļecka Kļičava Kļimaviči Kobrina Kričava Kruhlaje Krupki Lahojska Luņiņeca Ļahaviči Ļepjeļa Ļida Ļubaņa Maladzječna Malarita Marjina Horka Masti Mazira Mjadzela Mjori Mscislava Narovļa Navahrudaka Ņasviža Orša Pastavi Pjetrikava Polocka Pružani Rahačova Rečica Saļihorska Sjanno Slavharada Sloņima Slucka Smaļaviči Smarhoņa Starija Darohi Stoļina Stovbci Svislača Svjetlahorska Ščučina Šklova Talačina Uzda Valožina Vavkaviska Viļejka Vjerhņadzvinska Vjetka Žabinka Žitkaviči Žlobina Citas rajona pakļautības pilsētas Baraņa Bjarozavka Bjelaazjorska Davidharadoka Dzisna Faņipaļa Kosava Mikaševiči Novalukomļa Skidzeļa Turava Vasiļeviči Visokaje Zaslavje

1. ↑ Q125194897.