Bosnijas baznīca

Bosnijas baznīca (bosniešu: Crkva bosanska) bija neatkarīga kristiešu baznīca viduslaiku Bosnijas teritorijā no aptuveni 11. līdz 15. gadsimtam. Gan katoļu, gan pareizticīgo baznīca uzskatīja Bosnijas baznīcu par ķeceriem.

Pēc 1054. gada Lielās shizmas Eiropas kristietība sadalījās divās lielās kopienās - katolismā un pareizticībā. Bosnija atradās uz robežas starp šīm grupām. Reliģiskā ziņā abas konfesijas Bosniju kontrolēja vāji, kas radīja priekšnoteikumus neatkarīgas baznīcas radīšanai. Iesākumā Bosnijas baznīcu ietekmēja bogomili un patarēni, kas ievērojamā daudzumā ienāca Bosnijā, tomēr vēlāk tā attīstījās atsevišķi.

Par baznīcas struktūru un doktrīnu saglabājušies maz rakstīto avotu, un tie paši lielākoties ir katoļu rakstīti. Baznīcas liturģija notika baznīcslāvu valodā, izmantojot kirilicas alfabēta bosniešu variantu. Baznīcas vadītāja tituls bija "vectēvs" (djed), bet paši baznīcas locekļi sevi sauca vienkārši par kristiešiem (krstjani). Baznīcas garīgais centrs atradās Bosnijas viduslaiku galvaspilsētā Visoko, kur atradās arī baznīcas mācību iestāde. 1203. gadā Bosnijas bans Kulins un Bosnijas baznīca Zadarā atzina Romas virsvadību, tomēr realitātē turpināja neatkarīgu darbību. No 1235. līdz 1241. gadam ungāri ar pāvesta Honorija III akceptu realizēja krusta karu Bosnijā, tomēr tas beidzās bez rezultātiem, jo no austrumiem Ungārijā iebruka mongoļi.

Bosnijas baznīca pamazām beidza eksistēt līdz ar Bosnijas nonākšanu Osmaņu impērijas sastāvā. Viena no vēstures teorijām skaidro, ka mūsdienu Bosnijā relatīvi plaši ieviesās islāms, jo puslegālās Bosnijas baznīcas piekritēji un nelegālie bogomili masveidā pievērsās islāmam.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bosnijas baznīca.
• Vjera Crkve bosnaske Arhivēts 2018. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.