Gvanako
 | Šo rakstu kāds šobrīd pārstrādā. Lūdzu, nelabo šo rakstu, kamēr šis paziņojums ir redzams, lai izvairītos no labošanas konfliktiem. Pēdējo izmaiņu veica Ingii pirms 9 gadiem. Lūdzu, izņem šo paziņojumu, ja raksts nav labots vairāk nekā septiņas dienas. Ja Tu esi dalībnieks, kas ievietojis šo paziņojumu, tad pēc raksta papildināšanas noņem paziņojumu vai arī nomaini uz {{ilgstošā labošanā}}. |
| Gvanako Lama guanicoe (Müller, 1776) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Pārnadži (Artiodactyla) |
| Apakškārta | Biezpēdaiņi (Tylopoda) |
| Dzimta | Kamieļu dzimta (Camelidae) |
| Apakšdzimta | Kamieļu apakšdzimta (Camelinae) |
| Cilts | Lamu cilts (Lamini) |
| Ģints | Lamas (Lama) |
| Suga | Gvanako (Lama guanicoe) |
| Izplatība | |
 | |
 Gvanako Vikikrātuvē | |
Gvanako (Lama guanicoe) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) biezpēdaiņu suga, kas mājo Dienvidamerikā. Tai ir divas pasugas.[1] Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem petījumiem tā ir priekštece otrai lamu ģints sugai — lamai,[2] kas ir sastopama tikai kā mājdzīvnieks. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka gvanako ir priekštece arī alpakai, tomēr alpaka ir selekcionēta no vikunjas.[2]
Izplatība
Gvanako mājo Dienvidamerikas augstkalnu reģionā un pieguļošajos līdzenumos kalniem abās pusēs. Tā ir sastopama Peru, Bolīvijā, Ekvadorā, Kolumbijā, Čīlē un Argentīnā, kā arī Ugunszemē un Navarino salā. Tā mājo, sākot ar jūras līmeni un beidzot ar 4500 metriem virs jūras līmeņa.[1][3] Čīlē un Argentīnā tā pamatā mājo Patagonijas stepēs. Gvanako ir introducēta vienā no Folklenda Salām, kur tā veiksmīgi iedzīvojusies.[1] Gvanako kopējā populācija ir apmēram 400 000 — 600 000.[3]
Gvanako izvairās no pārāk slīpām un stāvām kalnu plaknēm un klintīm, tās priekšroku dod līdzenumiem un plašām, atklātām ainavām.[1]
Gvanako sastopamas arī Atakamas tuksnesī, kur dažos apvidos lietus nav lijis vairāk kā 400 gadus.[4] No kalniem lejup nāk migla, kuru uzķer kaktusi un ķērpji, savukārt šie augi, līdzīgi kā sūkļi, uzņem sevī miglas lāsītes. Gvanako ēd kaktusu ziedus un ķērpjus, tādējādi padzeroties.[5]
Izskats un īpašības
Gvanako ir veikls un spēcīgs zālēdājs. Tās augstums skaustā ir 0,9 — 1,3 m, astes garums apmēram 25 cm, svars 88 — 140 kg.[1][3] Mazākās gvanako dzīvo Peru ziemeļos, bet lielākās Čīles dienvidos.[1] Kažoka krāsai kā jau savvaļas dzīvniekam ir ļoti nelielas variācijas: no gaiši brūnas līdz tumšai, kanēļbrūnai krāsai. Ķermeņa apakšdaļa (vēders, pakakle un kāju iekšpuses) ir bālgani dzeltena. Galva smalki veidota ar lielām, brūnam acīm un stāvām, smailām ausīm. Sejas daļa melna vai pelēka, purnam kļūstot vienmērīgi gaišākam. Starp dzimumiem nav ārējas atšķirības, lai gan tēviņiem ir ievērojami garāki ilkņi.[1]
Salīdzinot ar pārējām lamu cilts sugām, gvanako ir nedaudz lielākas nekā alpakas, ievērojami lielākas nekā vikunjas un nedaudz smalkākas un mazākas nekā lamas.[1]
Līdzīgi kā visi kamieļu dzimtas dzīvnieki, arī gvanako staigā uz pilnas pēdas, nevis uz nagiem, tādējādi tā neizmīda nabadzīgo, akmeņaino kalnu augsni. Priekšzobi ir tikai apakšžoklī, bet augšžoklī ir stingra, rievota smagana. Atšķirībā no vikunjas gvanako ir labi attīstītas priekšzobu saknes, un priekšzobiem ir emalja no abām pusēm. Augšlūpa ir sadalīta, un lūpas muskuļi spēj kustināt katru pusi neatkarīgi vienai no otras.[3]
Lai gvanako spētu izdzīvot augstkalnē ar retinātu gaisu, to asinis ir bagātinātas ar eritrocītiem. Vienā tējkarotē ar gvanako asinīm ir 68 miljoni sarkano asinsķermenīšu, kas ir četras reizes vairāk nekā cilvēkam.[6]
Uzvedība
Gvanako veido barus, kuros apvienoti 5 — 50 indivīdi. Ģimeņu bari ir nelieli (līdz 13 indivīdiem)[1], bet tēviņu "vecpuišu" bari ir daudz lielāki. Ģimenes barā ir viens dominantais tēviņš un vairākas mātītes ar saviem mazuļiem. Jaunie tēviņi un mātītes tiek padzītas no ģimenes, kad gvanako sasniedz apmēram gada vecumu.[3] Katram ģimenes baram ir sava teritorija, kuru tēviņš modri apsargā. Tās lielums ir apmēram 0,07 — 0,13 km². Teritorija tiek apdzīvota vai nu visu gadu, vai sezonāli, atkarībā no izplatības reģiona. Teritorijas aizsardzība ir ne tikai svarīga, lai nodrošinātu dominantā tēviņa stāvokli barā, bet arī, lai nodrošinātuā labākus izdzīvošanas un bagātākus barošanās apstākļus mātītēm ar mazuļiem.[1] Mātītes baru var samērā brīvi pamest, ja vēlas, toties tēviņš stingri regulē jaunpienācēju skaitu.[1] Tēviņš ģimeni veido, sasniedzot 4 — 6 gadu vecumu, kad tas sasniedzis savus spēka gadus, jo starp tēviņiem ir ļoti augsta konkurence teritorijas nostiprināšanā un ģimenes izveidošanā.[1]
Galvenie gvanako ienaidnieki ir cilvēks un puma. Izbiedēta tā spēj sasniegt ātrumu 50 — 55 km/h. Bēgot no briesmām, pēdējais vienmēr skrien tēviņš. Gvanako ir arī laba peldētāja. Mazākiem plēsējiem vai, ja gvanako nav kur bēgt, tā uzbrūk, sperot ar priekškājām, kožot un spļaujot.[3] Gvanako uz kakla ir samērā bieza āda, kas spēj izturēt nopietnus kodienus.[3] Šī īpašība ir saglbājusies arī mājas lamām.
Barība
Gvanako piemērojusies nabadzīgajiem kalnu un stepju graudaugiem, papildu tā barojas arī ar ķērpjiem un sēnēm. Gvanako apmeklē arī dažādus minerālsāļu atsegumus, lai laizītu tai nepieciešamos minerālus.[3]
Vairošanās
Vairošanās sezona sākas novembrī un turpinās līdz februārim. Riesta laikā tēviņi kļūst īpaši agresīvi, lai pierādītu savu spēku un tiesības pāroties. Tēviņu starpā notiek biežas cīņas, kad darbā tiek laisti zobi, priekškājas un spļāvieni, kas var būt 2 metrus tāli. Tēviņi arī grūstās un stumj viens otru ar kakliem un krūtīm.[1] Piedzimst viens mazulis.
Sistemātika
Gvanako ir divas pasugas:[1]
- Lama guanicoe cacsilensis — sastopama reģionā no Peru ziemeļiem līdz Čīles ziemeļiem;
- Lama guanicoe guanicoe — sastopama pārējā izplatības areālā.
Atsauces
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 ADW: Lama guanicoe
- ↑ 2,0 2,1 Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 iGo Terra: Guanaco
- ↑ «Driest Desert, Atacama Desert, Chile» (angliski). www.extremescience.com. Skatīts: 2011-10-25.
- ↑ Produced by Huw Cordey (2006-04-02). "Deserts". Planet Earth. BBC. BBC One.
- ↑ "Visit Englands Finest Safari Park & Zoo near Liverpool & Manchester". Knowsleysafariexperience.co.uk. Retrieved 2013-07-16.