velo

velo

1. first-person singular present indicative of velar

Inherited from Spanish velo, from Old Spanish velo, from Latin vēlum.

• IPA^(key): /ˈbelo/, [ˈbe.lo]
• Hyphenation: ve‧lo

velo

1. veil

Borrowed from French vélo.

• Audio:

  (file)

velo m (plural velos, diminutive velootje n)

1. (Belgium, informal) bicycle

• love, voel

Borrowed from Italian vela.

• IPA^(key): [ˈvelo]
• Rhymes: -elo
• Hyphenation: ve‧lo

velo (accusative singular velon, plural veloj, accusative plural velojn)

1. sail

• IPA^(key): /ˈʋeloˣ/, [ˈʋe̞lo̞(ʔ)]
• Rhymes: -elo
• Hyphenation^(key): ve‧lo

velo

1. inflection of velkoa:
   1. present active indicative connegative
   2. second-person singular present imperative
   3. second-person singular present active imperative connegative

velo

1. first-person singular present indicative of velar

Borrowed from English veil, French voile, Italian velo, Spanish velo.

• IPA^(key): /ˈvelo/

velo (plural veli)

1. veil (fabric used to conceal)
2. (figurative) cover, screen, shade

• IPA^(key): /ˈve.lo/
• Rhymes: -elo
• Hyphenation: vé‧lo

From Latin vēlum, from Proto-Indo-European.

velo m (plural veli)

1. veil
2. (anatomy) velum

velo m (plural veli) (literary, archaic)

1. Alternative form of vela

• velo² in Treccani.it – Vocabolario Treccani on line, Istituto dell'Enciclopedia Italiana

See the etymology of the corresponding lemma form.

velo

1. first-person singular present indicative of velare

• Elvo, levo, levò, vole

From vēlum (“covering, veil”) +‎ -ō.

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈu̯eː.loː/, [ˈu̯eːɫ̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈve.lo/, [ˈvɛːlo]

vēlō (present infinitive vēlāre, perfect active vēlāvī, supine vēlātum); first conjugation

1. to cover, wrap, veil

   Synonyms: inducō, obvolvō, induō, saepiō, sūmō

   Antonyms: nūdō, spoliō, exuō

   • 8 CE, Ovid, Fasti 6.311–312:

     ecce corōnātīs pānīs dēpendet asellīs,
     et vēlant scabrās flōridā sertā molās.

     Behold! Bread hangs down from garlanded donkeys,
     and they cover the rough millstones with a floral wreath.
     (See Vestalia.)

2. (figuratively) to conceal, cover

   Synonyms: dissimulō, occultō, indūcō, operiō, obnūbō, occulō, condō, recondō, verrō, obruō, adoperiō, nūbō, tegō, abscondō, abdō, cooperiō, comprimō, prōtegō, premō, opprimō, mergō

   Antonyms: adaperiō, aperiō, patefaciō

Conjugation of vēlō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vēlō	vēlās	vēlat	vēlāmus	vēlātis	vēlant
	imperfect	vēlābam	vēlābās	vēlābat	vēlābāmus	vēlābātis	vēlābant
	future	vēlābō	vēlābis	vēlābit	vēlābimus	vēlābitis	vēlābunt
	perfect	vēlāvī	vēlāvistī, vēlāstī2	vēlāvit, vēlāt2	vēlāvimus, vēlāmus2	vēlāvistis, vēlāstis2	vēlāvērunt, vēlāvēre, vēlārunt2
	pluperfect	vēlāveram, vēlāram2	vēlāverās, vēlārās2	vēlāverat, vēlārat2	vēlāverāmus, vēlārāmus2	vēlāverātis, vēlārātis2	vēlāverant, vēlārant2
	future perfect	vēlāverō, vēlārō2	vēlāveris, vēlāris2	vēlāverit, vēlārit2	vēlāverimus, vēlārimus2	vēlāveritis, vēlāritis2	vēlāverint, vēlārint2
passive	present	vēlor	vēlāris, vēlāre	vēlātur	vēlāmur	vēlāminī	vēlantur
	imperfect	vēlābar	vēlābāris, vēlābāre	vēlābātur	vēlābāmur	vēlābāminī	vēlābantur
	future	vēlābor	vēlāberis, vēlābere	vēlābitur	vēlābimur	vēlābiminī	vēlābuntur
	perfect	vēlātus + present active indicative of sum
	pluperfect	vēlātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	vēlātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	vēlem	vēlēs	vēlet	vēlēmus	vēlētis	vēlent
	imperfect	vēlārem	vēlārēs	vēlāret	vēlārēmus	vēlārētis	vēlārent
	perfect	vēlāverim, vēlārim2	vēlāverīs, vēlārīs2	vēlāverit, vēlārit2	vēlāverīmus, vēlārīmus2	vēlāverītis, vēlārītis2	vēlāverint, vēlārint2
	pluperfect	vēlāvissem, vēlāssem2	vēlāvissēs, vēlāssēs2	vēlāvisset, vēlāsset2	vēlāvissēmus, vēlāssēmus2	vēlāvissētis, vēlāssētis2	vēlāvissent, vēlāssent2
passive	present	vēler	vēlēris, vēlēre	vēlētur	vēlēmur	vēlēminī	vēlentur
	imperfect	vēlārer	vēlārēris, vēlārēre	vēlārētur	vēlārēmur	vēlārēminī	vēlārentur
	perfect	vēlātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	vēlātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	vēlā	—	—	vēlāte	—
	future	—	vēlātō	vēlātō	—	vēlātōte	vēlantō
passive	present	—	vēlāre	—	—	vēlāminī	—
	future	—	vēlātor	vēlātor	—	—	vēlantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		vēlāre	vēlāvisse, vēlāsse2	vēlātūrum esse	vēlārī, vēlārier1	vēlātum esse	vēlātum īrī
participles		vēlāns	—	vēlātūrus	—	vēlātus	vēlandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		vēlandī	vēlandō	vēlandum	vēlandō	vēlātum	vēlātū

¹The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.
²At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

• “velo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “velo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• velo in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• velo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • (ambiguous) to put to sea: vela in altum dare (Liv. 25. 27)
    
  • (ambiguous) to set the sails: vela facere, pandere
    
  • (ambiguous) to set the sails: vela dare
    
  • (ambiguous) to furl the sails: vela contrahere (also metaph.)
    
  • (ambiguous) sails and rigging: vela armamentaque
    

velo

1. first-person singular present indicative of velar

Borrowed from German Velo, from French vélo, from vélocipède (“velocipede”).

velo m (plural velos)

1. bicycle

• IPA^(key): /ˈbelo/ [ˈbe.lo]
• Rhymes: -elo
• Syllabification: ve‧lo

Inherited from Old Spanish velo, from Latin vēlum (“sail; veil”), from Proto-Indo-European.

velo m (plural velos)

1. veil (something hung up or spread out to hide or protect the face, or hide an object from view; usually of a diaphanous material)

• Chavacano: velo
• → Bikol Central: belo
• → Tagalog: belo

See the etymology of the corresponding lemma form.

velo

1. second-person singular imperative of ir combined with lo
2. first-person singular present indicative of velar
3. inflection of ver:
   1. second-person singular imperative combined with lo
   2. second-person singular voseo imperative combined with lo

• “velo”, in Diccionario de la lengua española [Dictionary of the Spanish Language] (in Spanish), online version 23.7, Royal Spanish Academy [Spanish: Real Academia Española], 2023 November 28