intaminatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]in- + (con)tāminātus (“touched, contaminated”)
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /in.taː.miˈnaː.tus/, [ɪn̪t̪äːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.ta.miˈna.tus/, [in̪t̪ämiˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]intāminātus (feminine intāmināta, neuter intāminātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | intāminātus | intāmināta | intāminātum | intāminātī | intāminātae | intāmināta | |
| genitive | intāminātī | intāminātae | intāminātī | intāminātōrum | intāminātārum | intāminātōrum | |
| dative | intāminātō | intāminātae | intāminātō | intāminātīs | |||
| accusative | intāminātum | intāminātam | intāminātum | intāminātōs | intāminātās | intāmināta | |
| ablative | intāminātō | intāminātā | intāminātō | intāminātīs | |||
| vocative | intāmināte | intāmināta | intāminātum | intāminātī | intāminātae | intāmināta | |
References
[edit]- “intaminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “intaminatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers