ineruditus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /i.neː.ruˈdiː.tus/, [ɪneːrʊˈd̪iːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /i.ne.ruˈdi.tus/, [ineruˈd̪iːt̪us]
Adjective
[edit]inērudītus (feminine inērudīta, neuter inērudītum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | inērudītus | inērudīta | inērudītum | inērudītī | inērudītae | inērudīta | |
| genitive | inērudītī | inērudītae | inērudītī | inērudītōrum | inērudītārum | inērudītōrum | |
| dative | inērudītō | inērudītae | inērudītō | inērudītīs | |||
| accusative | inērudītum | inērudītam | inērudītum | inērudītōs | inērudītās | inērudīta | |
| ablative | inērudītō | inērudītā | inērudītō | inērudītīs | |||
| vocative | inērudīte | inērudīta | inērudītum | inērudītī | inērudītae | inērudīta | |
References
[edit]- “ineruditus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “ineruditus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- ineruditus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.