fetutina
Latin
[edit]Noun
[edit]fētūtīna f (genitive fētūtīnae); first declension
Declension
[edit]First-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | fētūtīna | fētūtīnae |
| genitive | fētūtīnae | fētūtīnārum |
| dative | fētūtīnae | fētūtīnīs |
| accusative | fētūtīnam | fētūtīnās |
| ablative | fētūtīnā | fētūtīnīs |
| vocative | fētūtīna | fētūtīnae |
References
[edit]- “fetutina”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- fetutina in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- fetutina in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.