exclamatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of exclāmō
Participle
[edit]exclāmātus (feminine exclāmāta, neuter exclāmātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exclāmātus | exclāmāta | exclāmātum | exclāmātī | exclāmātae | exclāmāta | |
| genitive | exclāmātī | exclāmātae | exclāmātī | exclāmātōrum | exclāmātārum | exclāmātōrum | |
| dative | exclāmātō | exclāmātae | exclāmātō | exclāmātīs | |||
| accusative | exclāmātum | exclāmātam | exclāmātum | exclāmātōs | exclāmātās | exclāmāta | |
| ablative | exclāmātō | exclāmātā | exclāmātō | exclāmātīs | |||
| vocative | exclāmāte | exclāmāta | exclāmātum | exclāmātī | exclāmātae | exclāmāta | |