auraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of aurō
Participle
[edit]aurātūrus (feminine aurātūra, neuter aurātūrum); first/second-declension participle
- about to gild
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | aurātūrus | aurātūra | aurātūrum | aurātūrī | aurātūrae | aurātūra | |
| genitive | aurātūrī | aurātūrae | aurātūrī | aurātūrōrum | aurātūrārum | aurātūrōrum | |
| dative | aurātūrō | aurātūrae | aurātūrō | aurātūrīs | |||
| accusative | aurātūrum | aurātūram | aurātūrum | aurātūrōs | aurātūrās | aurātūra | |
| ablative | aurātūrō | aurātūrā | aurātūrō | aurātūrīs | |||
| vocative | aurātūre | aurātūra | aurātūrum | aurātūrī | aurātūrae | aurātūra | |