obovatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /o.boˈu̯aː.tus/, [ɔboˈu̯äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /o.boˈva.tus/, [oboˈväːt̪us]
Adjective
[edit]obovātus (feminine obovāta, neuter obovātum); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obovātus | obovāta | obovātum | obovātī | obovātae | obovāta | |
| genitive | obovātī | obovātae | obovātī | obovātōrum | obovātārum | obovātōrum | |
| dative | obovātō | obovātae | obovātō | obovātīs | |||
| accusative | obovātum | obovātam | obovātum | obovātōs | obovātās | obovāta | |
| ablative | obovātō | obovātā | obovātō | obovātīs | |||
| vocative | obovāte | obovāta | obovātum | obovātī | obovātae | obovāta | |